jiāo
郊
lài
赉
郊jiāo(ㄐ一ㄠ)
⒈ 城外:郊区。郊外。郊游。郊野。荒郊。
outskirt、suburb
形声:从阝、交声
suburbs; waste land, open spaces
赉(賚)lài(ㄌㄞˋ)
⒈ 赐予,给予:赉赏。赉赐。
give, present, confer; surname